Izveidot redzamības lauku
Šis rīks identificē vērotājam redzamās teritorijas, ņemot vērā virsmas topogrāfiju. Ievades punkti var apzīmēt vai nu vērotājus (piemēram, cilvēkus, kas stāv uz zemes vai ugunsgrēku novērošanas tornī), vai novērotos objektus (piemēram, vējturbīnas, ūdenstorņus, transportlīdzekļus vai citus cilvēkus). Rezultāts ir tās teritorijas, kas redzami no vērotāja novietojumiem.
Gan vērotāji, gan novērotie objekti var atrasties noteiktā augstumā no zemes, un šis augstums virs zemes tiek izmantots redzamības noteikšanai. Piemēram, redzamības lauks, kas tiek aprēķināts 300 pēdu augstām vējturbīnām un 6 pēdas gariem cilvēkiem, kas stāv uz zemes, parasti būs lielāks nekā redzamības lauks, kas aprēķināts 200 pēdu augstām vējturbīnām un 5 pēdas gariem cilvēkiem.
Rezultātu slānī tiek reģistrēts, cik reizes katrs šūnas novietojums ievades virsmas rastrā ir redzams no ievades novērošanas punktiem. Neredzamajām šūnām tiek piešķirtas vērtības “NoData”.
Ja ir atzīmēta iespēja Izmantot pašreizējo kartes pārklājumu, tiks analizēta tikai tā rastra platība un novērošanas punkti, kas ir redzami pašreizējā kartes pārklājumā. Ja iespēja nav atzīmēta, tiks analizēti visi ievades slāņa novērošanas punkti — arī tie, kas atrodas ārpus pašreizējā kartes pārklājuma.
Augstuma virsma
Augstuma virsma, kas tiek izmantota redzamības lauka aprēķināšanai.
Ja ievades virsmas vertikālā mērvienība atšķiras no horizontālās mērvienības, piemēram, augstuma vērtības ir parādītas pēdās, bet koordinātu sistēma ir parādīta metros, virsmā ir jābūt definētai vertikālai koordinātu sistēmai. Tas jādara, jo rīks izmanto vertikālās (Z) un horizontālās (XY) vienības, lai aprēķinātu redzamības lauka analīzes Z faktoru. Ja netiek izmantota vertikāla atskaites sistēma un līdz ar to nav pieejama informācija par Z vērtībām, rīks pieņems, ka Z vērtība atbilst XY vērtībai. Tā rezultātā analīzei tiks izmantots Z iekšējais faktors 1,0, kas var radīt neparedzētus rezultātus.
Augstuma virsma var būt vesels skaitlis vai peldošais punkts.
Punktu elementi, kas atspoguļo vērotāja novietojumus
Punkta elementi, kas pārstāv vērotāja novietojumus, aprēķinot redzamības lauku.
Optimizēt
Optimizācijas metode, kas tiek izmantota redzamības lauka aprēķināšanai.
- Speed — Šī metode optimizē apstrādes ātrumu, daļēji atsakoties no precizitātes, lai nodrošinātu augstāku veiktspēju. Tā ir noklusējuma vērtība.
- Accuracy — Šī metode ir optimizēta augstākas precizitātes rezultātu iegūšanai uz ilgākas apstrādes rēķina.
Maksimālais skatīšanas attālums
Ievadiet attālumu, kurā tiks pārtraukta redzamo teritoriju aprēķināšana. Aiz šī attāluma netiks noteikts tas, vai vērotāja punkti un citi objekti varēs cits citu redzēt.
Var norādīt skaitlisku vērtību, kas attēlo lineāro attālumu, vai atlasīt skaitlisku lauku no ievades novērotāja elementiem. Ja ir norādīts lauks, tajā ietvertajām vērtībām jāizmanto tādi pati mērvienība kā ievades augstuma virsmas XY mērvienība.
Ņemiet vērā, ka lielas vērtības palielinās aprēķināšanas laiku. Ja maksimālais attālums nav norādīts, tiks aprēķināts noklusējuma maksimālais attālums atkarībā no ievades augstuma virsmas izšķirtspējas un pārklājuma.
Šis parametrs ir noderīgs, lai modelētu noteiktas parādības. Piemēram, samazinot redzamību, jūs varat modelēt laika apstākļus, piemēram, nelielu miglu. Tāpat, ja ierobežosiet redzamību, varēsiet daļēji kontrolēt dienas laiku, aprēķinot krēslas efektu.
Maksimālais skatīšanas attālums
Minimālais skatīšanas attālums
Ievadiet attālumu, kurā tiek sākta redzamo teritoriju aprēķināšana. Virsmas šūnas, kas ir tuvākas par šo attālumu, nav redzamas izvadē, tomēr var bloķēt to šūnu redzamību, kas atrodas starp minimālo un maksimālo skatīšanas attālumu.
Var norādīt skaitlisku vērtību, kas attēlo lineāro attālumu, vai atlasīt skaitlisku lauku no ievades novērotāja elementiem. Ja ir norādīts lauks, tajā ietvertajām vērtībām jāizmanto tādi pati mērvienība kā ievades augstuma virsmas XY mērvienība.
Šis parametrs ir noderīgs, lai kontrolētu redzamības lauka analīzes teritoriju konkrētā attālumā no vērotāja. Piemēram, ja vērtējat redzamību no ēkas augšas līdz attālam parkam, jūs varat iestatīt tādu minimālo skatīšanas attālumu, lai izslēgtu tuvumā esošas platības, kas jūs neinteresē, un tādējādi nodrošinotu labāku apstrādes ātrumu.
Minimālais skatīšanas attālums
Attālums ir 3D
Norādiet, vai minimālā un maksimālā skatīšanas attāluma parametri tiek noteikti trīs dimensijās vai vienkāršākā veidā — divās dimensijās. Ja opcija ir atzīmēta, skatīšanas attālumi tiek uzskatīti par telpiskiem attālumiem 3D. Ja opcija nav atzīmēta, skatīšanas attālumi tiek uzskatīti par plaknes attālumiem 2D.
2D plaknes attālums ir vienkāršais lineārais attālums, kas tiek noteikts starp vērotāju un mērķi, izmantojot to projicētos novietojumus jūras līmenī. 3D telpiskais attālums nodrošina realitātei atbilstošāku vērtību, jo ņem vērā vērotāja un mērķa relatīvo augstumu.
Vērotāja novietojumu augstums
Ievadiet sava vērotāja novietojumu augstumu.
Jūs varat norādīt ciparu vērtību, kas atbilst visu vērotāju augstumam, vai lauku, kas atbilst katra vērotāja augstumam. Ja ir norādīts lauks, tajā iekļautajai vērtībai ir jābūt norādītai ar tādu pašu mērvienību, kāda tiek izmantota ievades augstuma virsmas Z mērvienībai.
Vērotāja novietojumu augstums
Vērotāju augstums
Ievadiet savu vērotāja novietojumu augstumu virs zemes.
Augstumam varat norādīt skaitlisko vērtību vai lauku no vērotāja elementu ievades. Ja ir norādīts lauks, tajā iekļautajai vērtībai ir jābūt norādītai ar tādu pašu mērvienību, kāda tiek izmantota ievades augstuma virsmas Z mērvienībai.
Noklusējuma vērtība ir 6 pēdas. Ja skatāties no paaugstināta novietojuma, piemēram, no skatu torņa vai augstas celtnes, izmantojiet šim novietojumam atbilstošo augstumu. Redzamības lauka aprēķināšanas laikā šī vērtība tiek pievienota vērotāja augstumam, ja tas ir norādīts. Pretējā gadījumā vērtība tiek pievienota interpolētās virsmas z-vērtībai.
Vērotāju augstums
Mērķa augstums
Ievadiet uz zemes esošu celtņu vai cilvēku augstumu, kas tiek izmantots, lai noteiktu redzamību.
Augstumam varat norādīt skaitlisko vērtību vai lauku no vērotāja elementu ievades. Ja ir norādīts lauks, tajā iekļautajai vērtībai ir jābūt norādītai ar tādu pašu mērvienību, kāda tiek izmantota ievades augstuma virsmas Z mērvienībai.
Rezultātā iegūtais redzamības lauks identificē tās platības, kurās no vērotāja punkta var redzēt šos objektus uz zemes. Ir pareizs arī pretējais apgalvojums — objekti uz zemes var redzēt vērotāja punktu.
Tālāk ir norādīti daži mērķa augstuma iestatījumu piemēri.
- Ja jūsu ievades punkti apzīmē vējturbīnas un jūs vēlaties noteikt, kurā vietā uz zemes cilvēki var redzēt šīs turbīnas, ievadiet vidējo cilvēka garumu (apmēram 6 pēdas).
- Ja jūsu ievades punkti apzīmē ugunsgrēku novērošanas torņus un jūs vēlaties noteikt, no kuriem novērošanas torņiem var redzēt dūmu grīstes 20 pēdu augstumā vai augstāk, ievadiet mērķa augstuma vērtību 20 pēdas.
- Ja jūsu ievades punkti apzīmē ainavu skatu laukumus ceļa vai takas malā un jūs vēlaties noteikt, kur 400 pēdu augstas vai augstākas vējturbīnas var saskatīt, ievadiet 400 pēdu augstuma vērtību.
- Ja ievades punkti apzīmē ainavu skatu laukumus un jūs vēlaties noteikt, cik lielu platību uz zemes var redzēt cilvēki, kas stāv šajā skatu laukumā, mērķa augstuma laukā ievadiet nulli.
Vērotāju augstums
Izvades datiem nepieciešamais augstums, lai kļūtu redzams
Nosaukums virs zemes līmeņa (above ground level — AGL) izvades rezultātā. AGL rezultāts ir rastrs, kurā katra šūnas vērtība ir minimālais augstums, kas jāpievieno citādi neredzamai šūnai, lai to padarītu redzamu vismaz vienam vērotājam. Šajā izvades rastrā šūnām, kas jau ir redzamas, tiek piešķirta vērtība 0.
Rezultātu slāņa nosaukums
Slāņa nosaukums, kas tiks izveidots sadaļā Mans saturs un pievienots kartei. Noklusējuma nosaukums ir balstīts uz rīka nosaukumu un ievades slāņa nosaukumu. Ja šāds slānis jau pastāv, jums tikts lūgts norādīt citu nosaukumu.
Mapes nosaukumu var norādīt mapē Mans saturs, kur rezultāts tiks saglabāts, izmantojot nolaižamo lodziņu Saglabāt rezultātu.